Tava Oga - Raksti

Arbūzu audzēšanas attīstība SIA Tava Oga

Wed, 29 Apr 2026 12:07:00 +0000

SIA Tava Oga īsteno projektu “Arbūzu audzēšanas attīstība SIA Tava Oga”. Projekta mērķis ir attīstīt uzņēmuma lauksaimniecisko darbību, modernizējot arbūzu audzēšanas procesu un iegādājoties tehniku un iekārtas, kas nepieciešamas efektīvākai lauku sagatavošanai, stādījumu kopšanai, smidzināšanai un ražas pārvadāšanai.

Projekta rezultātā plānots samazināt roku darbu, palielināt darba ražīgumu, uzlabot audzēšanas procesa efektivitāti un veicināt uzņēmuma turpmāku izaugsmi. Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu, Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta atbalstu.

No dažām sēkliņām līdz tūkstošiem stādu. Emīls ir jaunākais arbūzu lielsaimnieks Latvijā

Sat, 15 Nov 2025 17:36:00 +0000

Gundega Gaujere 2025. gada 29. septembrī

FOTO: GUNDEGA GAUJERE

Ir sestdienas rīts, un gaisā jūtams rudens dzestrums. Emīls sen jau ir modies – steidzies uz lauka, lai atlasītu izcilākos arbūzus, kurus vedīs uz tirgu. Katru ogu viņš uzmanīgi noklaudzina, noslauka un grozos nonāk tikai īpašākās. Uz lauka vēl neskaitāmi daudz arbūzu, taču Emīls norāda, ka šī sezona jau tuvojās noslēgumam. Neskatoties uz šī rīta agro celšanos un smago ogu nēsāšanu, viņa acīs ir degsme un lepnums par paša izaudzēto.

Aiz šī plašā arbūzu lauka stāv vien 17 gadus vecs jaunietis. Emīls Nils Gaišprātis, kurš ir jaunākais arbūzu lielsaimnieks Latvijā. Viņa uzņēmums “Tava Oga” šogad piedzīvojis varenu izaugsmes lēcienu – no pieciem arbūzu stādiem pirms sešiem gadiem līdz nu jau pieciem tūkstošiem šajā sezonā.

Emīls ar arbūzu audzēšanu aizrāvies kopš desmit gadu vecuma: “Ideja par arbūzu audzēšanu radās, kad es stāvēju veikalā pie sēklu stenda. Es gribēju kaut ko audzēt, bet es nezināju ko, līdz mani piesaistīja arbūzu sēklu paciņa. Iesēju sēkliņas, pēc tam izpiķēju, iestādīju siltumnīcā, rūpējos, audzēju un sapratu, ka tas mani aizrauj un ar to gribu nodarboties.”

Sezonas beigās, kad Emīlam apritēja vienpadsmit gadi, tā bija pirmā reize, kad viņš nobaudīja sevis izaudzēto arbūzu: “Pirmajā gadā bez iepriekšējās pieredzes un zināšanām izauga saldākais arbūzs, ko es biju baudījis, nu āķis bija lūpā.”

Emīls skaidri norāda, ka viņa nodoms izmēģināt arbūzu audzēšanu nebija tendēts uz nopelnīšanu un biznesu, bet gan tiecās uz savu mērķi: “Mans dzīves lielākais mērķis ir radīt pienesumu sabiedrībai, un es jūtos ļoti piepildīts, ka to varu īstenot ar arbūzu audzēšanu.”

Četrus gadus Emīls iepazina arbūzu kultūru, sākumā gan apkārtējie esot noskatījušies diezgan skeptiski, jo neticēja, ka Latvijā var izaudzēt arbūzus un vēl pie tam tik saldus.

Jaunieša panākuma atslēga – vienmēr definēti mērķi

Emīls pavasarī un rudenī darbus apvieno ar mācībām: “Ir ļoti grūti apvienot skolu ar uzņēmējdarbību, jo visu laiku ir jādomā par prioritātēm, kuru darbu ir svarīgāk izdarīt, protams, vidusskola nav obligāta, bet mācīšanos es noteikti neatmetīšu, jo man ir tālejoši mērķi, kur zināšanas ir nepieciešamas.”

“Man ir definēti mērķi, es zinu, ko gribu, un uz to tiecos. Manuprāt, tā ir panākuma atslēga, un tas ir kā es atšķiros no citiem vienaudžiem.” Emīls norāda, ka katram ir savas intereses un hobiji, viņam tā ir arbūzu audzēšana.

No apkārtējiem jauniešiem Emīls nav jutis neizpratni par viņa sirdslietu. “Es neesmu tādā sabiedrības lokā, kas mani neizprastu, man apkārt ir saprotoši, aktīvi jaunieši, kuriem pašiem ir savas nodarbes, līdz ar to arī uz manu hobiju skatās pozitīvi.”

Jaunietis norāda, ka pats iemācījies visu par un ap arbūziem, un kādam citam darbiniekam uzticēt un iemācīt to būtu ļoti grūti. Tēti uzņēmumā iesaistījis vien pagājušajā sezonā, arbūzu novākšanas posmā, pārējos pienākumus veic pats. Izaudzē stādus, tos iestāda, apkopj, nolasa, pārdod, un pats ir arī grāmatvedis savam uzņēmumam. “Man ceļā uz tirdziņu, skolu, paiet apmēram stunda, pusotra, pa ceļam datorā es veidoju visas pavadzīmes, rēķinus.”

Mērķi, kas šajā sezonā nogatavojās

Pirms gada jaunietis izaudzēja 3000 stādu un 11 arbūzu šķirnes, šogad 5000 stādu un 25 šķirnes. “Arbūza stāds dod vidēji divus, trīs arbūzus. Tā jau varētu izrēķināt kādas 100 tonnas arbūzus, bet realitāte mēs esam tikai divi. Cik mēs spējam izdarīt, tas ir cits jautājums.”

Šogad papildus visiem pienākumiem Emīls arī aktīvi sācis veidot saturu sociālo mediju platformās “Instagram” un “Tik Tok”. Radošos video Emīls atspoguļo kāds ir process, lai no sēkliņas izaugtu arbūzs. “Man ir ļoti svarīgi veidot reklāmu, lai cilvēki nedomā, ka arbūzi ir ievesti no Itālijas. Kad izaug un aizvedu uz tirgu, daudzi nezina, ka arī Latvijā var izaudzēt tādus arbūzus.” Tāpat Emīls stāsta, ka grūti noticēt, ka Latvijā var izaugt 16 kilogramus smags arbūzs, bet tāds viņam pagājušajā gadā izauga, šajā sezonā lielākā oga – 14 kilogramus liela.

Taču par to, ka vien dienvidos var izaudzēt labākos arbūzus, jaunietis stāsta, ka tādi stereotipi ir jālauž. “Latvijā mums ir pateicīgas, kontrastainās temperatūras. Siltāks, vēsāks, kas piedod arbūzam to saldumu. Ne velti Latvijas zemene ir gardākā zemene un ar arbūzu tas pats, jo kontrastainā temperatūra to atļauj.”

Pateicoties sociālajām tīklošanās platformām, Emīla arbūzus kopš šīs sezonas var iegādāties arī veikalā “Stockman”: “Šogad es pirmo reizi izveidoju “TikTok” kontu un, manuprāt, sociālie tīkli ir kā mūsdienu vizītkarte. (..) Man vienu dienu zvana no “Stockman” un stāsta, ka ir pamanījuši mani “TikTokā” un, ka gribētu savā veikalā redzēt manus arbūzus.” Nu Emīls atklāj, ka “Stockmann” ir paņēmis vairāk nekā tūkstoš kilogramus ar viņa audzētajām ogām.

Emīls šajā sezonā ir sadarbojies arī ar bērnudārzu, skolu ēdināšanas uzņēmumiem, un arbūzus aizvedis nobaudīt arī pensionāriem pansionātā.

Cīņa ar krusu, lietavām un nodokļiem

Šogad jūnijā, kad Latviju pāršalca krusa, tas skādēja arī Emīla arbūzus: “Nelieli krusas graudiņi, liekākais bija zirņa lielumā. Arbūzi bija tikko aizmetušies, apmēram valrieksta, jāņogas izmērā un krusa deformēja auglīšus. Visi arbūzi nebija tādā lielumā, tikai viena šķirne, un tā šogad neizauga.”

Emīls pēc piedzīvotā nepadevās un turpināja strādāt: “Tad bija diezgan bēdīgi, bet es neapstājos, tāpat braucu, ravēju, darīju visu iespējamo, lai pārējie arbūzi izaugtu. Šogad bija nosprausti lielāki mērķi, ka šeit taisīsim būdiņu, mums būtu arbūzu noliktava, veidotu reklāmu izkārtnes un aicinātu cilvēkus uz šejieni braukt, bet mēs to nevarējām īstenot, jo pēc 19. jūnija krusas mums vairs nebija papildu līdzekļi, lai to īstenotu.”

Emīls stāsta, ka pašreizējā situācija valstī saistībā ar PVN likmēm un apdrošināšanu nav labvēlīga viņa ogām: “Latvijā audzētajiem augļiem, ogām un dārzeņiem ir samazināta PVN likme, kas ir 12%, savukārt manis paša audzētajiem arbūziem ir 21% PVN ar pamatojumu, ka tā nav Latvijai raksturīga kultūra, bet šogad Lauku atbalsta dienestam tika pieteikti ap 30 hektāriem plantācijas ar Latvijā izaugušiem arbūziem.”

“Liekākā neērtība ir, ka arbūzu laukus nevar apdrošināt. Mēs neprasām apdrošināt pret lietavām vai priekšlaicīgu salnu, mēs lūdzam, lai varētu apdrošināt pret krusu, jo ir ieguldīti ļoti lieli finansiālie līdzekļi, un vienā acu mirklī to visu noposta, ir ļoti bēdīgi.”

Nākotnes vīzijās arī Latvija kā arbūzu lielvalsts

Emīls vēlas apmācīt arī citus arbūzu audzēšanā, lai katram, kurš vēlētos izaudzēt, tas izdotos. Jaunietis stāsta, ka nevienu neuzskata par konkurentu un savas idejas neslēpj, jo uzskata, ka Latvija varētu būt arī arbūzu lielvalsts. “Pašlaik man ir izveidots arī interneta veikals, kur es cilvēkiem piedāvāju iegādāties profesionālās sēklas – visas šķirnes, ko pats audzēju. Mans lielais mērķis ir izveidot platformu, kur katrs, kurš grib izaudzēt arbūzus, to varētu īstenot, un es vēl joprojām neatmetu domu par kooperatīva vai asociācijas izveidošanu. Varbūt mēs visi audzētāji varētu apvienoties, būtu lielāki apjomi, darba spēks, un arbūzus varētu eksportēt.”

Runājot par nākamā gada plāniem un stādu audzēšanu, Emīls atbild īsi un lakoniski: “Ja darīšu ar mīlestību, viss būs kārtībā.”

Pašlaik Emīls arbūzu audzēšanu saskata kā prioritāti arī nākotnē: “Man nav neviena cita kultūra tik mīļa, kā arbūzu audzēšana, es šo līdz galam nevaru nosaukt par hobiju, jo šis, manuprāt, ir kas vairāk kā hobijs, un vairāk kā sirds lieta.” Taču profesijas ziņā Emīls sevi redz politikā: “Visticamāk, tautsaimniecības jautājumos, jo man tur būtu plašas zināšanas.”

Pēc sarunas Emīls, neizniekojot ne sekundi, jau steidza atpakaļ pie darbiem. Gar lauku garām brauc mašīnas, šoferi pamāj Emīlam un viņa tētim, bet aiz pagrieziena ar riteni minās sieviete gados – ierasti no rīta apciemojusi Emīlu un mājup groziņā ved arbūzu. Šī puiša hobijs nu kļuvis kā ikgadēja tradīcija, ko vietējie augsti novērtē.

https://tv3.lv/dzivesstils/darzs-un-maja/no-piecam-seklinam-lidz-tukstosiem-stadu-emils-ir-jaunakais-arbuzu-lielsaimnieks-latvija/

Arbūzu audzētājs Emīls Nils: arī šogad rokas nenolaižu

Sat, 15 Nov 2025 17:30:00 +0000

Sandra Leitāne un Andris Pāns ReTV, raidījums "Mājā un sētā" 25. jūlijs 2025

Arbūzu lauks Jelgavas novadā.

Vasarām kļūstot siltākām, Latvijā aizvien biežāk tiek audzēti arbūzi, melones un citi eksotiskie augļi un dārzeņi. Šī vasara mūs nelutina, bet jo īpaši to izjūt arbūzu audzētāji. Emīls Nils Gaišprātis no Jelgavas novada pieredzi arbūzu audzēšanā krāj jau sesto gadu, un rokas nenolaiž arī šogad.

Emīls Nils Gaišprātis no Jelgavas novada Vilces pagasta ar arbūzu audzēšanu sācis nodarboties pirms sešiem gadiem, vēl būdams pamatskolnieks. Sākumā tie bijuši daži stādiņi piemājas dārzā, bet pēdējos gados jau kārtīgs lauks. Arī šogad ar arbūziem apstādīts, aptuveni, hektārs zemes, kurā aug nedaudz vairāk nekā pieci tūkstoši stādiņu.

Tomēr šī vasara nav labvēlīga siltummīļiem. Emīls Nils sauc veselu slimību buķeti, ar ko šogad jāsastopas: ”Fuzariālā vīte, antraknoze – vesels slimību kopums, un tagad jau nepaspēs neko iestādīt. Re, kur uz lauka novērojama vīte, daži augi aizgāja bojā.”

Jūnijā arbūzu lauks cietis no lokālas krusas, bet sižeta filmēšanas laikā spēcīgi līst. Lai gan ir jūlija vidus, tikai dažviet redzami nelieli arbūziņi, bet citās dobēs vēl tikai ziedi un aizmetņi. Visu vasaru nācies cīnīties arī ar dažādām arbūzu slimībām, stāsta arbūzu audzētājs Emīls Nils Gaišprātis:

”Mitrā un nelabvēlīgo laika apstākļu ietekmē sākumā mūsu arbūziņus skāra Miltrasa, bet pēc tam alternaria jeb sausplankumainība. Mēs cīnījāmies, lietojām vara cinka preparātu. Mēs tomēr izvēlamies lietot bioloģiskus preparātus. Tas ir pieejams arī mazdārziņu saimniekiem. Ir dažāda tilpuma. Tas ir toksisks patogēnam, bet tas skaitās kā mēslojums un augam labvēlīgs. Šobrīd var lietot. Var lietot visas sezonas garumā. Es tikai neieteiktu lietot, kad arbūzi zied, jo tas tomēr ir spēcīgs, un augi var aiziet bojā. Labāk piesardzīgi. Un izvēlamies lietot vakarā, kad ziedi jau ir aizvērušies.”

Emīls Nils smej, ka tas gan esot mīts, ka arbūzs jāiestāda, jāaplej un par to var aizmirst. Pat labvēlīgā vasarā, kad augus nemoka dažādas slimības, par tiem jārūpējas kārtīgi: ”Mēs gan laistam un esam lauku aplaistījuši ar 200 000 litriem ūdens. Arbūzi ir jālaista reti, bet bagātīgi, un pie katras laistīšanas reizes ir vērts pievienot mēslojumu. Kaut arī arbūzs ir ķirbjveidīgais, tas nav gurķis. Arbūzam nepatiks, ja to laistīs uz lapām, jo lieks mitrums veicina slimības. Šogad Latvijas tirgū ir ienācis lielisks mēslojums, speciāli arbūziem. Es kā apskatījos sastāvu, mani tas ļoti uzrunāja, un tiešām es varu teikt, ka tas ir lielisks mēslojums.”

“Tas ir mīts, ka arbūzs jāiestāda, jāaplej un var aizmirst.”

Kā skaidro Emīls Nils, noteikt, kad arbūzi jālaista, varot ar speciālu mitruma mērītāju, kuru iespraužot zemē, tas parāda, vai zeme ir sausa vai mitra. Savā praksē jaunais arbūzu audzētājs izmēģinājis gan arbūzu lauku praktiski neravēt, gan ravēt, tomēr secinājums esot, ka arī arbūzi ir jāravē. Kad arbūzi saauguši, tad gan tos rušināt nevajagot, jo saulainā laikā tie varot apdegt: ”Pagājušā gadā tika novērots. Trīs vagās, kas ieauga nezālēs tie arbūzi tur tā arī palika, jo viņiem nebija saldums, bet pārējie gan bija saldi. Saldāki pat par ievestajiem.”

Puisim patīkot eksperimentēt ar arbūzu šķirnēm, tāpēc ik gadu tiekot stādīti dažādu šķirņu arbūzi, un nu jau esot izkristalizējušās arī tās šķirnes, kas vislabāk piemērotas Latvijas mainīgajiem apstākļiem, un vienlaikus ir arī garšīgas.

Emīls Nils Gaišprātis stāsta, ka šogad iestādītas 25 šķirnes: ”Šobrīd ir novērojums, ka arbūzi ar melno mizu ne tik labi aug, bet arbūzu klasika ir šķirne Bedouin, kas vienmēr ir topā. Šogad vēl ir novērojums, ka šajos apstākļos vislabāk aug šķirne Primagold. Tai arī visvairāk auglīšu ir aizmetušies.”

Arbūzu audzēšana Jelgavas novadā.

Vislabāk arbūzi aug, kad gaisa temperatūra esot no 23-25 grādiem pēc celsija. Emīls Nils cer, ka augusts un arī septembris siltummīļiem būs labvēlīgs, un, lai arī vēlāk, bet arī šogad arbūzi nobriedīs un priecēs ar ražu.

https://retv.lv/daba/arbuzu-audzetajs-emils-nils-ari-sogad-rokas-nenolaizu/

Arbūzu audzētāji satraukti – šogad ražas var arī nebūt

Sat, 15 Nov 2025 17:17:00 +0000

Renāte Meldere, speciāli “Delfi” 22.07.2025

Foto: Privātais arhīvs

Šis gads arbūzu ražai nav bijis labvēlīgs – auksts pavasaris, ilgstošs lietus un saules trūkums ir aizkavējis gan stādu dīgšanu, gan prognozēto ražas vākšanu. Saimniecības "Padegas" vadītāja Sandra Icaka un SIA "Tava Oga" dibinātājs Emīls Nils Gaišprātis sarunās ar portālu "Delfi" stāsta par izaicinājumiem, kas šogad piemeklējuši arbūzus – no tūkstošiem neizdīgušu stādu līdz slimībām un bažām, ka raža varētu arī nepienākt.

https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120080678/arbuzu-audzetaji-satraukti-sogad-razas-var-ari-nebut

Zemes stāsti. Emīls Nils Gaišprātis

Fri, 24 Jan 2025 19:17:00 +0000

https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/346554/zemes-stasti-emils-nils-gaispratis

Iespējams, mēs esam pirmie, kas filmē nākamo Latvijas Valsts prezidentu. Emīls to pasaka skaidri un bez augstprātības. Pirms pieciem gadiem viņš pirmo reizi ielika sēkliņu zemē, bet šodien viņa arbūza bumbas brauc skatīties teju no visas valsts. Viņš nav bagāts, bet bagāta ir viņa sirds. "Zaļos pirkstiņus" viņam iedeva omīte, kura tagad jau kopā ar mazdēlu ir kļuvusi par "TikTok" lauku zvaigzni. Viņš stāsta, rāda un izglīto citus par arbūzu audzēšanas niansēm Latvijā, veido ražas dienasgrāmatas un liek kopā nākotnes biznesa plānus saimniecībai. Šo "Zemes stāstu" mēs filmējām ražas laikā, kad no Emīla lauka tika nestas ārā arbūzu tonnas. "Es nemiršu par Latviju, es dzīvošu Latvijas dēļ" – viņš nosaka un turpina ravēt kārtējo vagu. Ak jā – Emīls vēl ir tikai skolnieks.

Pasniedz Jelgavas novada gada balvas uzņēmējdarbībā

Sat, 21 Dec 2024 12:08:00 +0000

Žūrijas komisijā bija arī biedrība Lauku partnerība “Lielupe”, kas ir ieinteresēta aiz katra topošā uzņēmuma saredzēt veiksmes stāstu, pamudinot uzņēmumus apgūt dažādus projektus. Šogad biedrība savu specbalvu izvēlējusies pasniegt azartiskajam un enerģijas pilnajam sešpadsmit gadus vecajam Emīlam Nilam Gaišprātim no Vilces pagasta, kurš ir sava uzņēmuma sākumpunktā, audzējot un tirgojot arbūzus. Savu pirmo arbūzu Emīls Nils iesēja, būdams vien vienpadsmit gadus jauns. Tagad viņam ir hektāru liels arbūzu lauks, kurā audzē desmit dažādu šķirņu arbūzus. Nu jau raža, kas lielākoties nonākot Rīgas nakts tirgū, mērāma tonnās. Arbūzu biznesā Emīlam Nilam palīdz viņa tētis. Varētu domāt, ka tētis ir galvenais saimnieks, bet nē, tieši Emīls Nils ir azartiskākais arbūzu audzētājs, savukārt tētis - vairāk tehniskais izpildītājs. Gan tēvs, gan dēls atzīst, ka šīs ogas ir ne vien vitamīniem un minerālvielām bagātas, bet arī diezgan cimperlīgas. Darbs ar arbūziem sākas jau aprīlī, kad tiek iesētas sēklas. Vēlāk stādiņus izstāda uz lauka, tad jau sākas kopšanas un rezultātu gaidīšanas laiks. Jaunais arbūzu audzētājs stāsta, ka nākotnes plānos ir pievērsties arī arbūzu pārstrādei, ražojot, piemēram, arbūzu sīrupu un sukādes.

https://www.jelgavasnovads.lv/lv/konkursa-laureati-2024-gada

Audzē arbūzus jau kopš bērnības

Sat, 21 Dec 2024 12:01:00 +0000

Sandra Leitāne, ReTV

Savu pirmo arbūzu Emīls Nils Gaišprātis no Jelgavas novada Vilces pagasta iesēja būdams vien vienpadsmit gadus jauns. Tagad Emīlam Nilam ir 16, viņam jau ir hektāru liels arbūzu lauks. Kāpēc izvēle bija arbūzi?

“Jau pirms pieciem gadiem es zināju, ka man ir “'zaļie pirkstiņi”. Es darbojos ar omi dārzā. Palīdzēju viņai sēt, stādīt. Kad bija ražas novākšana, manis sētie un stādītie augi izauga labāk. Tad es domāju, ko es pats varētu audzēt, kas būtu mana niša. Es aizgāju veikalā pie plaukta un skatījos uz sēklu paciņām. Domāju, domāju, līdz acīs iekrita arbūzu sēklu paciņa. Es nopirku, izsēju, iestādīju siltumnīcā, izauga deviņus kilogramus smags arbūzs. Ļoti gards, bez ne kādām priekšzināšanām. Vienkārši tā uz dullo.”

Jaunais arbūzu audzētājs atzīst, ka labrāt ēd arbūzus, bet noteikti neesot tāds ļoti liels arbūzu mīlis. “Tas bija tāds… Man pašam varbūt bija tāds neliels pārsteigums, kas tur varētu izaugt, kā izaugt. Es nemaz nezināju, ka Latvijā aug arbūzi.”

Tagad Emīls jau var lepoties ar hektāru lielu arbūzu lauku, kurā audzē desmit dažādu šķirņu arbūzus. Nu jau raža mērāma tonnās, lielākoties nonākot Rīgas naktstirgū. Milzīgajiem arbūziem esot arī savi mīnusi. “Cilvēki domā, ka tas ievests no Itālijas vai vēl sazin no kurienes, bet īstenībā aug Latvijā, ir tik saldi un sulīgi.”

Vaicājot Emīla tētim Mārim, ko teica, kad dēlam radās ideja audzēt arbūzus, viņš saka: “Es jau viņu atbalstu. Ir mums tāpat domstarpības, bet nekas – atrisinām un visi priecīgi. Kad jau izaug, ir tas rezultāts, tad jau sirdi priecē. Viņš ir tas saimnieks. Kā es visu laiku saku, es esmu tehniskais izpildītājs.”

Gan tēvs, gan dēls atzīst, ka šīs ogas ir ne vien vitamīniem un minerālvielām bagātas, bet arī diezgan cimperlīgas. Darbs ar arbūziem sākoties jau aprīlī, kad tiek iesētas sēkliņas. Vēlāk stādiņus izstāda uz lauka, tad jau sākas kopšanas un rezultātu gaidīšanas laiks.

Jelgavas novads jūlija beigās cieta arī no pārmērīgām lietavām. Arbūzu lauks gan neesot pārmitrinājies, jo atrodas pakalniņā, tomēr tiekot meklētas iespējas apdrošināt stādījumus.

Jaunais arbūzu audzētājs stāsta, ka daļa arbūzu pašreiz paliekot uz lauka, jo rīdzinieki pērkot tikai skaistas lielās ogas, tāpēc tiekot domāts, kam arbūzus nodot arī pārstrādei. Nākotnes plānos esot uzbūvēt arī savu pārstrādes rūpnīcu, ražot, piemēram, arbūzu sukādes. Jau šobrīd tiek domāts arī par piedāvājuma dažādošanu, tāpēc vienā lauka malā eksperimentālā kārtā iestādītas arī melones.

Emīls Nils: “Es iedvesmojos no Andreja, kurš Garciemā audzē. Viņš audzē gan arbūzus, gan melones. Uzsvars viņam gan ir uz melonēm, tad es arī pamēģināju šogad iestādīt, bet laikam ne tās šķirnes izvēlējos – vēlāka šķirne, vēlāk gatavas, bet melonēm ir tā – tās ļoti uzsūc ūdeni un plaisā. Kā švammes, līdz ar to vēlākas šķirnes īsti neder. Vajag tomēr agrāku.”

Šopavasar Emīls beidzis devīto klasi, darbu arbūzu laukā nācies savienot ar gatavošanos eksāmeniem. Tomēr ar visu veiksmīgi tikuši galā. Rudenī Emīls sāks mācības Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijā, bet arbūzus audzēšot arī vēl pēc desmit gadiem.

https://www.retv.lv/raksts/audze-arbuzus-jau-kops-bernibas

“Zaļie pirkstiņi” aizved pie arbūzu audzēšanas

Sat, 21 Dec 2024 11:58:00 +0000

Uz Jelgavas novada Vilces pagastu dodamies pirms pulksten astoņiem. Vasaras brīvlaikā daudzi pusaudži tik agrā rīta stundā vēl saldi guļ, bet ne Emīls Nils Gaišprātis. Viņam tas esot brīvākais laiks. Diena aizņemta, vadot ekskursijas, apkopjot un novācot arbūzus, lai tie savlaicīgi nonāktu Rīgas tirgū.

Emīls ir arbūzu audzētājs, kurš savu pirmo arbūzu iesēja pirms pieciem gadiem, kad viņam bija vien vienpadsmit gadu. Emīls stāsta, ka jau toreiz sapratis, ka viņam ir “zaļie pirkstiņi”: “Es darbojos ar omi dārzā. Palīdzēju viņai sēt, stādīt. Ražu novācot, izrādījās, ka manis sētie un stādītie augi izauga labāk. Tad es domāju, ko es pats varētu audzēt, kas būtu mana niša. Aizgāju veikalā pie plaukta un skatījos uz sēklu paciņām. Domāju, domāju, līdz acīs iekrita arbūzu sēklu paciņa. Nopirku, izsēju, iestādīju siltumnīcā, un izauga deviņus kilogramus smags arbūzs.”

Toreiz par arbūziem neesot zinājis gandrīz neko, un tā noteikti neesot bijusi vēlme dabūt pēc iespējas vairāk sulīgās, saldās ogas uz sava šķīvīša. Vienkārši gribējies zināt, kas izaugs. Jaunais arbūzu audzētājs atklāj, ka toreiz nemaz nav zinājis, ka Latvijas klimatiskajos apstākļos iespējams izaudzēt arbūzus.

Tagad Emīls jau var lepoties ar hektāru lielu arbūzu lauku, kurā audzē desmit dažādu šķirņu arbūzus. Ar šķirnēm joprojām eksperimentējot. Katru gadu izvēloties iestādīt kādu jaunu, kura šķiet interesanta un par kuru ir labas atsauksmes. Nemainīgi viņa arbūzu laukā ir par klasiku sauktā ‘Bedouin’, kam ir lieli svītraini augļi, bet iekšā salds un kraukšķīgs mīkstums ar nelielu daudzumu sēklu. Šogad iestādīti arī mazie bezsēklu arbūzi.

Jau iztālēm pamanāmi dzeltenie arbūzi. Vieniem mīkstums ir koši sārts, bet citiem oranžs. Emīls stāsta, ka pagaidām šī gada rekords bijis 16 kilogramu smags arbūzs: “Pirms tam bija 14 kilogrami, bet es domāju, ka uz lauka aug vēl lielāki.” Emīls piebilst, ka milzīgajām ogām esot arī savi mīnusi: “Cilvēki domā, ka arbūzi ievesti no Itālijas vai vēl sazin no kurienes, jo ir tik saldi un sulīgi, bet īstenībā aug Latvijā.”

Emīla lielais palīgs un komandas biedrs ir viņa tētis Māris, kurš dēlu atbalstījis jau no pirmās dienas. Hektāru lielo lauku viņi apkopj divatā. Uz jautājumu, kurš tad īsti ir arbūzu lauka saimnieks, Māris Gaišprātis bez minstināšanās teic: “Emīls, Emīls. Tas vairāk ir viņa. Viņš ir saimnieks. Kā es visu laiku saku – es esmu tehniskais izpildītājs.”

https://zz.lv/zalie-pirkstini-aizved-pie-arbuzu-audzesanas/

Emīls Nils Gaišprātis, jaunākais arbūzu lielsaimnieks

Sat, 21 Dec 2024 11:40:00 +0000

Emīls audzē gan maziņus, gan milzīgus arbūzus ar dažādu krāsu mizām un mīkstumu. Starp Latvijas arbūzu audzētājiem viņam ir plašākais šķirņu sortiments. Foto no personīgā arhīva

Laura Dumbere 28. augusts 11.55

Ir svētdienas rīts, bet arbūzu laukā Jelgavas novada Vilces pagasta Silakuršos jau pulcējas pircēji — divi auto aizbrauc, trīs ierodas vietā. Jaunais saimnieks stāsta, ka klienti brauc pat no Cēsīm. Ar atraktīvajiem video feisbukā un LTV ziņu sižetu, kam sociālajos tīklos bija vairāk nekā 200 tūkstoši skatījumu, Emīls kļuvis par zvaigzni. Viņa iekoptajā laukā aug 3000 arbūzu stādu, 11 šķirnes ar dažādu krāsu mizām un mīkstumiem, arī dzeltenu un oranžu viduci. Šobrīd ir ražas pilnbrieds.

https://ir.lv/2024/08/28/emils-nils-gaispratis-jaunakais-arbuzu-lielsaimnieks/

Arbūzu un meloņu audzētāji: Latvijā šogad laba raža

Sat, 21 Dec 2024 11:35:00 +0000

Lai gan vēl aizvien daudzi ir pārsteigti dzirdot, ka Latvijā var izaudzēt labu un lielu arbūzu un meloņu ražu, pamazām šo lielo ogu audzētāju kļūst arvien vairāk. 15 kilogramus smags arbūzs vairs nav nekas neparasts Latvijas klimata apstākļos.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/12.08.2024-arbuzu-un-melonu-audzetaji-latvija-sogad-laba-raza.a564687/