Vasarām kļūstot siltākām, Latvijā aizvien biežāk tiek audzēti arbūzi, melones un citi eksotiskie augļi un dārzeņi. Šī vasara mūs nelutina, bet jo īpaši to izjūt arbūzu audzētāji. Emīls Nils  Gaišprātis no Jelgavas novada pieredzi arbūzu audzēšanā krāj jau sesto gadu, un rokas nenolaiž arī šogad.

Emīls Nils Gaišprātis no Jelgavas novada Vilces pagasta ar arbūzu audzēšanu sācis nodarboties pirms sešiem gadiem, vēl būdams pamatskolnieks. Sākumā tie bijuši daži stādiņi piemājas dārzā, bet pēdējos gados jau kārtīgs lauks. Arī šogad ar arbūziem apstādīts, aptuveni, hektārs zemes, kurā aug  nedaudz vairāk nekā pieci tūkstoši stādiņu.

Tomēr šī vasara nav labvēlīga siltummīļiem. Emīls Nils sauc veselu slimību buķeti, ar ko šogad jāsastopas: ”Fuzariālā vīte, antraknoze – vesels slimību kopums, un tagad jau nepaspēs neko iestādīt. Re, kur uz lauka novērojama vīte, daži augi aizgāja bojā.”

Jūnijā arbūzu lauks cietis no lokālas krusas, bet sižeta filmēšanas laikā spēcīgi līst. Lai gan ir jūlija vidus, tikai dažviet redzami nelieli arbūziņi, bet citās dobēs vēl tikai ziedi un aizmetņi.  Visu vasaru nācies cīnīties arī ar dažādām arbūzu slimībām, stāsta arbūzu audzētājs Emīls Nils Gaišprātis:

”Mitrā un nelabvēlīgo laika apstākļu ietekmē sākumā mūsu arbūziņus skāra Miltrasa, bet pēc tam alternaria jeb sausplankumainība. Mēs cīnījāmies, lietojām vara cinka preparātu. Mēs tomēr izvēlamies lietot bioloģiskus preparātus. Tas ir pieejams arī mazdārziņu saimniekiem. Ir dažāda tilpuma. Tas ir toksisks patogēnam, bet tas skaitās kā mēslojums un augam labvēlīgs. Šobrīd var lietot. Var lietot visas sezonas garumā. Es tikai neieteiktu lietot, kad arbūzi zied, jo tas tomēr ir spēcīgs, un augi var aiziet bojā. Labāk piesardzīgi. Un izvēlamies lietot vakarā, kad ziedi jau ir aizvērušies.”

Emīls Nils smej, ka tas gan esot mīts, ka arbūzs jāiestāda, jāaplej un par to var aizmirst. Pat labvēlīgā vasarā, kad augus nemoka dažādas slimības, par tiem jārūpējas kārtīgi: ”Mēs gan laistam un esam lauku aplaistījuši ar 200 000 litriem ūdens. Arbūzi ir jālaista reti, bet bagātīgi, un pie katras laistīšanas reizes ir vērts pievienot mēslojumu. Kaut arī arbūzs ir ķirbjveidīgais, tas nav gurķis. Arbūzam nepatiks, ja to laistīs uz lapām, jo lieks mitrums veicina slimības. Šogad Latvijas tirgū  ir ienācis lielisks mēslojums, speciāli arbūziem. Es kā apskatījos sastāvu, mani tas ļoti uzrunāja, un tiešām es varu teikt, ka tas ir lielisks mēslojums.”

“Tas ir mīts, ka arbūzs jāiestāda, jāaplej un var aizmirst.”

Puisim patīkot eksperimentēt ar arbūzu šķirnēm, tāpēc ik gadu tiekot stādīti dažādu šķirņu arbūzi, un nu jau esot izkristalizējušās arī tās šķirnes, kas vislabāk piemērotas Latvijas mainīgajiem apstākļiem, un vienlaikus ir arī garšīgas.

Emīls Nils Gaišprātis stāsta, ka šogad iestādītas 25 šķirnes: ”Šobrīd ir novērojums, ka arbūzi ar melno mizu ne tik labi aug, bet arbūzu klasika ir šķirne Bedouin, kas vienmēr ir topā. Šogad vēl ir novērojums, ka šajos apstākļos vislabāk aug šķirne Primagold. Tai arī visvairāk auglīšu ir aizmetušies.”

Arbūzu audzēšana Jelgavas novadā.

Vislabāk arbūzi aug, kad gaisa temperatūra esot no 23-25 grādiem pēc celsija. Emīls Nils cer, ka augusts un arī septembris siltummīļiem būs labvēlīgs, un, lai arī vēlāk, bet arī šogad arbūzi nobriedīs un priecēs ar ražu.

https://retv.lv/daba/arbuzu-audzetajs-emils-nils-ari-sogad-rokas-nenolaizu/